Jaunā gada svinības vienmēr ir tik pat gaidīti svētki kā Ziemassvētki. Šī nedēļa, kas ir starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, parasti ir darbu pilna, jo jāgatavojas nākošajiem svētkiem un Jaunā gada sagaidīšanai. Arī Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas pasaulē ir dažādas, piemēram, pareizticīgie šos svētkus atzīmē kā mūsmājas to darītu Ziemassvētkos – ar jaunā gada pantiņiem, dāvanām, mielastu un kopā būšanu. Jaungada pantiņus noteikti novērtēs tie, kuriem ir jāsaņem Jaunā gada dāvaniņas, kad atzīmē šos svētkus kopā ar draugiem(aplūko te – senlatviešu Ziemassvētki). Jautrība, spēles, uzkodas un atspirdzinājumi, uguņošana – tas viss ir tas, kas raksturo Jaunā gada sagaidīšanu sev tuvu cilvēku lokā. Dažas valstis Jauno gadu sagaida arī ar karnevālu.
VISA JAUNĀ SIMBOLS – JAUNGADA NAKTS
Ticējums vēsta, ka Jaunais gads jāsagaida tā, kā ir vēlēšanās to pavadīt. Jaunā gada naktij tiek piedēvētas arī maģiskas spējas un daudzi uzskata, ka tas ir visa jaunā sākums un, ka Jaunā gada naktī piepildoties visas vēlēšanās un nakts ir maģiska. Interesanti, ka arī Jaunais gads atsevišķās pasaules valstīs tiek sagaidīts ne tikai ar vienas dienas nobīdi dēļ laika zonām, bet pat ar pāris mēnešu starpību. Kā spilgtāko piemēru var minēt Ķīniešu jauno gadu, kas daudzviet tiek uzskatīts par to vienīgo un īsto jauno gadu, kas tiešām simbolizē visa jaunā sākumu. Tas var būt katru gadu savādāks datumos, jo tiek atzīmēts laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim. Tas tiek svinēts mēness kalendāra pirmajā dienā. Interesanti, ka antīkā pasaule jauna gada sākumu atzīmēja pirmajā martā.
LAIMES LIEŠANA JAUNGADA NAKTĪ
Mūsu platuma grādos vislielākās svinības notiek tieši vecā gada vakarā. Tieši laimīga Jaunā gada vēlējumi ir vispopulārākie un cilvēki tos izsaka pat pilnīgiem svešiniekiem. Teju vienlaicīgi visas pasaules iedzīvotāji vienojas vienā lielā kopīgā vēlējumā! Vēl Jaunajā gadā latvieši labprāt lej laimītes kausējot alvu. Tas ir zīlēšanas veids, kas pie mums kļuva populārs tieši Padomju laikā, taču tā saknes ir meklējamas Senajā Grieķijā.